Stīna, grims. The beginning. (Nav obligāti jālasa)

Labdien, mani sauc Stīna Skulme un es esmu blogatkarīgā. Šis ir mans trešais.

Un vēl es esmu grimētāja. Un pļāpīga grimētāja + aizrautīga blogere = smukumblogs. (Par kļūdu nosaukumā - oh vietā o zinu - bet, kad taisīju pirmo blogu o my, vēl nezināju. Bet nekļūdās tikai tas, kurš nedara/ir miris, tādēļ savu kļūdu ar lepnumu nesu tālāk.)

Te man dažādi plāni, tad jau redzēsim, kā tie piepildīsies - bet galvenokārt, gribu pastāstīt un atrādīt, ko lietoju sava un citu smukuma uzturēšanai un vairošanai. Man ļoti patīk un iedvesmo citi smukumblogi, tapēc mēģināšu iedvesmot tālāk!

Bet kas es esmu un kā līdz tam nokļuvu?

2010. gada septembrī sāku ar Starptautisko Grima mākslas skolu. Iepatikās. Tad sāku apmeklēt arī Imidža skolā "Unastyle" vizāžistu kursus. Pēc gada biju jau divu valsts izsniegtu sudrabkrāsas vāciņu īpašniece, vienos rakstīts "profesionālā izglītība: grimētājs", otros "vizāžists". Paralēli jau cīnijos par trešajiem, tikai ar ierakstu "frizieris",to arī turpat "Unastyle". Ieguvu arī tos.

Un tas viss - lai tikai varētu dzīvot kino! Mana lielā atkarība (izņemot cepumus "Svetlana") ir kino. Protams, skatīties, bet arī tur strādāt, darīt vienalga ko, tikai elpot kinogaisu. Ar darbu, pareizo attieksmi un, jāatzīst, arī pazīšanos, tiku pie savas pirmās "lielās" (pilnmetrāžas) filmas "My Way" (2011), kas tika filmēta Jūrkalnes stāvkrastā. Gandrīz četras nedēļas pa 12-14 stundām dienā, 1 brīvdiena nedēļā, mākslīgās asinis līst un kosmētiskie netīrumi šķīst - brīnišķīgi! Lai gan biju tikai asistents - ar kaut ko taču ir jāsāk! To, ka būt tikai asistentam ir ļoti patīkami uzzināju pagājušogad, kad tiku pie savas pirmās "lielās" filmas kā galvenā grimētāja. Traka galvas lauzīšana, rakšanās papīros un plānošana. Bet gandarījums par paveikto - vēl lielāks. Tāpat, protams, arī uztraukums par to, kā rudenī viss izskatīsies uz Forum Cinemas vislielākās zāles vislielākā ekrāna. Bet līdz tam vēl tālu.

Jāatzīst,
1)ar kinogaisu saslimu jau agrāk, Latvijas Kultūras akadēmijā (jā, man ir arī bakalaura grāds mākslā ar specializāciju TV/video operators), operējot, mazliet pamācījos rakstīt scenārijus un spaidu kārtā sanāca arī parežisēt (to gan vairs nē, lūdzu!), palīdzēju saviem operatorkursabiedriem kā kostīmi un māksla (cilvēks/departaments, kas rūpējas lai laukumā visi būtu smuki saģērbti un lai pats laukums būtu smuki saģērbts/izkārtots/izkrāsots/ar pareizajām lietām/pareizajās krāsās). Un to mācēju tādēļ, ka vēl pirms akadēmijas pabeidzu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu (agrāk pazīstamu kā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu), apģērbu dizaina nodaļu. Tātad atkal pāris valsts izdotu papīru cietos vākos, kas apliecina dažādas vizuāli praktiskas prasmes, kas, jāatzīst, manā grimētājas ceļā ir tikai palīdzējušas.

2)grimēju ne tikai kino, jo tā Latvijā diemžēl nav tik daudz, lai viss tiktu man. Ir fotografēšanas (man riebjas vārds fotosesija, ja to lietoju, tad nošaujiet mani), palaikam līgaviņas, palaikam pucētieskāras meitenes, reizēm reklāmas foto/video, reizēm citi ar grimu un citām lietām, ko protu, saistīti, grūti precīzi definējami darbiņi. Ir sanācis pastrādāt arī šovos un pāris reižu arī žurnāliem. Un gala beigās, esmu grima un modes vēstures, kā arī bodyart pasniedzēja savā pirmajā grimskolā!

Tātad, varu oficiāli sevi apsveikt ar šī bloga pirmā ieraksta iziešanu tautās!