Tātad, nedēļu esmu izturējusi, pat vairāk, joprojām turu buru augstu. Vai esmu dzīvojusi bez grēka? Hmmm, ne gluži.
Pirmdien, kad biju uzaicināta ciemos, mana pumpu situācija bija kritiska. Tik ļoti, ka paliku mājās, jo nebiju ar mieru tādā paskatā nekur rādīties, pat aizgrimēt tās šausmas nebija īsti iespējams. Tādēļ cīnījos ar viņām, cik spēju un tur man palīdzēja Himalaya Antiseptic Cream. It kā antiseptisks, tātad ne gluži krēms - bet krēms gan. Un vēl - trešdien - Rich Pure Luxury moisture leave-in kondicionieris, jo mati beidzot bija sašļukuši no nebalzamēšanas, nevis balzamēšanas, kā iepriekš.
Toties šobrīd, kad atkal dzīvoju bez balzamiem un krēmiem (tik cepu kūkas un mīcot to mīklu, kuras pamatsastāvdaļa ir sviests, tādēļ roku krēmu tiešām vairs nevajag), sejas āda izskatās aizvien labāk, jaunas pumpas īsti nemetas un daudz vieglāka ir cīņa par tīrām porām. Jāsāk domāt, ka regulāra krēmu lietošana nemaz nenāk par labu, ja tikai ādu pārāk nemoca - un tas jau sāk šķobīt manus skaistumkopšanas uzskatu pamatus.
Šobrīd seju ar ziepēm vairs gluži nemazgāju - vai nu ar tīru ūdeni, ja neesmu blandījusies pa pilsētu, vai ar jau pieminēto Neutrogena sejas mazgājamo, vai arī ar kādreiz, sensenos laikos uzdāvināto "ceru-beidzot-piebeigt-un-tikt-vaļā-uz-mūžu" Oriflame Grape antioxidant face wash, kurš bija aizceļojis uz dušu, lai ātrāk taptu piebeigts. Un jā, seju, protams, pēc mazgāšanas kādu laiku "pavelk", bet tas drīz pāriet.
Pāris reizes atkal esmu lietojusi arī tonālo krēmu (tāpat uz bāzes, tikai šoreiz tā vairs nenāk nost ar visu ādu), pēc nagu lakas ilgojos, bet šīs ilgas apspiežu, iegādājos jaunu smaržu iepakojumu veco vietā, bet tās pagaidām stāv uz plauktiņa nelietotas, tikai priecē acis.
Esmu atkal sagatavojusi bildītes par savas filmas kosmētiku (arī mākslīgajām asinīm un rētu pastu, uh!) tam pievērsīšos rīt. Un vēl - par vienu smuku vaigu sārtumu man būs, ko teikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru