Izlaiduma gads: Kryolan vol.3

Mums bija arī specefekti!

Lūk, vainīgie:


Transparent Blood (mākslīgās asinis), Tears Stick (asaru zīmulis), Blood Capsules LB (asins kapsulas), lejā - Tuplast (rētu pasta).

No kreisās: rētu pasta, rētu pasta + mākslīgās asinis, mākslīgās asinis. Fonā - asins kapsulas.

 Tuplast: lai gan diemžēl man šoreiz gandrīz nemaz nebija vajadzības lietot asinis un rētu pastu, taču grima somā šiem burvīgajiem līdzekļiem bija jābūt. Rētu pasta ir tāds produkts, kas ir paredzēts, lai radītu dažādu ādas bojājumu efektus - jaunas un vecas rētas, tulznas, kā redzams attēlā augšā, palīdzētu mākslīgajām asinīm ieņemt nepieciešamo vietu un formu. Noteikti lieliski piemērots arī Helovīna grimam, ja nu gluži kino neuzņem.

Kryolan piedāvā dažādu veidu mākslīgās asinis, pie manis nonāca Transparent Blood, kas ir īpaši piemērotas tieši kino. Vidēji biezas, sulīgā, dabīgā asiņu krāsā (šim veidam ir pieejami 3 dažādi toņi - gaišas, vidējas un tumšas, šeit redzamās ir tumšās), smaržo pēc Madaras krēmiem, patiesībā pat labāk. Pareizi lietotas spēj izraisīt 100% dabīgu efektu.

Blood Capsules LB - asins kapsulas arī ir divu veidu. Vienas ir ļoti, ļoti ēdamas, ar sarkanu pulverīti iekšā. Aktieris vajadzīgajā brīdī pārkož kapsulu, sajauc pulverīti ar siekalām un spļauj asinis. Otras, kuras man ir tas gods glabāt savā īpašumā, arī, protams, ir nekaitīgas, taču tanīs iekšā ir jau gatavs šķidrums, kas, protams, atvieglo to lietošanu. Iegūtais efekts ir šāds:

Foto: Ingus Drulle, es gan izkadrēju svarīgāko.

Kā redzams, asins krāsa ir diezgan gaiša, taču Kryolan ļoti labi zina, ko dara: iekšējos savainojumus izplūstošās asinis ir tās, kas ir jau sajaukušās ar gaisu, tādēļ to tonis ir gaišāks, oranžīgāks, nekā mums varētu likties vajadzīgs (to man paskaidroja ārsts, kad interesējos, vai tiešām viss ir pareizi). Tātad, uzvar īstenība, nevis stereotipi, jē!
Pati gan vēl neesmu pamēģinājusi (bet noteikti pagaršošu, varbūt pat rīt), bet aktieris diemžēl apgalvoja, ka šīs asinis nav pati garšīgākā lieta, ko viņš ir ēdis, tomēr māksla prasa upurus.

Asaru zīmulis

Un vispēdīgi - Tear Stick - asaru zīmulis. Tā sastāvā ir vasks, mentols un kampars. Ja kadrā vajag saraudināt aktieri, pirms tam zem acīm - ļoti uzmanīgi, acīs ziest iekšā nedrīkst, tas var beigties ar ilgstošām īstām un ļoti sāpīgām asarām - pasmērē šo līdzekli. Mentols lēnām izgaro, viegli kairina acis un palīdz aktierim paraudāt. Jāatzīst, ka ne uz visiem tas iedarbojas vienlīdz labi, citiem vajag ļoti nedaudz, bet citiem, savukārt - diezgan daudz un maksimāli tuvu acij, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu.

Tā lūk, kino nekas nav īsts - bet to jau mēs visi tāpat zinām, vai ne? Vai vismaz skumjas par to mierinās doma, ka šī informācija bija interesanta?

Un par filmā izmēģinātajiem produktiem turpinājums sekos...

Izlaiduma gads: Kryolan, vol.2

 

HD Micro Finish Powder

HD Micro Finish Powder, dēvēts arī par High Definition Powder, latviski - pūderis, kas piemērots grimam, ko filmē ar augstas izšķirtspējas kamerām. "Izlaiduma gads" tika filmēts ar RED kameru, kuras ižšķirtspēja var būt līdz pat 4K - kā mūsu galvenais operators skaidroja - lielāka izšķirtspēja, kā cilvēka acij. Un acs, starp citu, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi jūtīga.

HD kosmētika tiek gatavota no īpaši smalkām daļiņām, mans skaidrojums kā cilvēkam operatoram - grimētājam - tik smalkām, ka kamera tās neredz, taču redz to radīto efektu - ādas toņa izlēdzināšanu un matējumu.
HD pūderis gan nav izgudrots tādēļ, lai Matētu ar lielo sākumburtu - tam ir paredzēti pūderi parastie. Šis produkts, kā visi viņa brāļi, pirmkārt, fiksē grimu, otrkārt, matē - taču iegūtais rezultāts, kas ar aci liksies ne pārmērīgi, tomēr pieklājīgi nomatēts, kamerā šķitīs pat diezgan spīdīgs - bet tieši tik, cik normāla, veselīga cilvēka āda. Vienvārdsakot, dabisks efekts.
Pats produkts ir tiešām labs, godam pilda savu funkciju. Konkrētais tonis MSPI izskatās balts, taču, tāpat kā citi tam līdzīgie, ir caurspīdīgs. Uzlikts uz ādas praktiski nav manāms, nopūderētā vieta tikai ir ar savādāku, gludāku, matētāku faktūru.
Diemžēl mīnuss ir iepakojums, kastīte ir glīta, taču grūti attasāma - bet, kad tas izdodas, daudz mantas aiziet pa gaisu - jo, tā kā šis pūderis sastāv no ļoti smalkām daļiņām, tās ļoti viegli un skaisti (izskatās kā dūmi) lido projām pie katras izdevības. Tādēļ pēc pāris filmēšanas dienām pārbēru to mazākā trauciņā - tad problēmu vairs nebija.

 

HD Micro Foundation Matifying Fluid - pirmkārt - ļoti slikts iepakojums. Tā kā nefilmējām visu vienā paņēmienā, bet gan pa gabaliem, starp pirmo un otro filmēšanas etapu pagāja, šķiet, kādi pāris mēneši, pa kuriem šis tonālais krēms acīmredzot ieņēma tādu konsistenci, ka vairs ar pumpīti (kas, manuprāt, ir vislabākais un ērtākais tonālā krēma iepakojuma veids) no burciņas ārā nebija dabonams. Un tā es to ilgi nēsāju līdzi, bet nelietoju. Ne pārāk ilgi pirms filmēšanas beigām, kad izbeidzās HD pūderis, es pārgriezu plastmasas pudelīti un iekratīju iztīrītajā pūdera traukā.

Taču pats produkts - visu cieņu, lai gan dēļ diezgan mīksti biezās tekstūras un, ka uzklājot šķiet pasauss (tādēļ piemērotāks taukainākām ādām), sākumā var šķist, ka ar to ir grūti apieties, pēc uzklāšanas parāda izcilu noturību un godīgu uzvedību.

 

HD Micro Foundation Matifying Fluid (HD pūdera trauciņā), HD Micro Foundation Sheer Tan 



HD Micro Foundation Sheer Tan - mousse - putu formāta tonālais krēms, tonis 170
 

No kreisās: HD Micro Foundation Sheer Tan, tonis 170, HD Micro Foundation Matifying Fluid , tonis varētu būt 150 (burciņa aizgāja nebūtībā jau sen), HD Micro Foundation Sheer Tan tonis 110

HD Micro Foundation Sheer Tan - putu formas HD tonālais ar fantastisku karameļu/šokolādes krēma smaržu un konsistenci. Bauda strādāt!
Kad ir aprasts ar smaržu un garšu un konsistenci, labi klājas, rada matētu efektu un nebēg projām. Tonis 170 ir diezgan patumšs, tas derēja tumšākajām sejām, kamēr 110, kas izskatās patumši pelēks, lieliski derēja vidēji gaišajām ādām, atkal, tāpat kā pirms tam minētais pelēcīgais korektors, labi piemērojās sejas tonim. Arī viens no maniem lielajiem grimasomas priekiem un lepnumiem. To veicināja arī ļoti patīkamais iepkojums - vienkāršas formas pasmaga, eleganta burciņa.

No Kryolan dekoratīvās kosmētikas "Izlaiduma gadā" tas viss, nākamais - asinis, asinis, asinis! Mākslīgās, protams. Un vēl pāris specefektu produktu.

Izlaiduma gads: Kryolan, vol.1

Darbi un nedarbi manus labos nodomus mazliet piebremzēja - un tikai tagad pildu, ko solīju pirms nedēļas desmit dienām (!!!)- tās paskrējušas nemanot. Tātad, otrs mans prieks (vēl bez lieliskās komandas un Dzintara) bija Kryolan produkti. Tā ir vācu kompānija, kas nu jau 66 gadus ražo profesionālo kosmētiku teātrim, kino, TV - un, protams, arī ikdienas lietošanai. Jau no pašiem manu grima gaitu sākumiem šī kosmētika un dažādi piederumi ir bieži sastopami manā grima koferī un daži viņu produkti, manuprāt, ir neaizstājami.Kryolan pārstāvji Latvijā mūsu filmai deva ļoti patīkamu atlaidi, sirsnīgs paldies viņiem par to (man tik tiešām neviens par šo slavināšanu nemaksā - es tikai saku, ko domāju)!

Augšējā rindā no kreisās:) : Korektoru palete "DC (Dermacolor) Camouflage Quintett",
apakšējā rindā: HD Micro Finish Powder, HD Micro Foundation Glamouring Flow, HD Micro Foundation Sheer Tan

Šoreiz par to, kas augšējā rindā:

DC Camouflage Quintett: man, kā šķiet, ir palete DQ3 - nekur tas diemžēl nav minēts. Toņi pēc kārtas: D0, D3, D5, D55, D64



DC Camouflage Quintett: man, kā šķiet, ir palete DQ3 - nekur tas diemžēl nav minēts. Toņi pēc kārtas no lejas: D0, D3, D5, D55, D64. Komplektā bija arī otiņa, kura, diemžēl jau sen pazudusi. Diemžēl, jo labi noderēja. Un vāciņā iekšā arī spogulītis.

DC Camouflage Quintett:
 mans visu laiku  mīļākais Kryolan produkts ir korektors, īpaši - viens konkrēts tonis -  - ceturtais aplītis no kreisās puses (bildes fonā, nefokusā)/lejas - pelēcīgs tonis - (Dermacolor light mini paletē, kuras diemžēl nebija veikalā, kad iegādājos vajadzīgo filmai - tonis A3 - izcila palete - gan profesionāļiem, neprofesionālim tāda palete ikdienas lietošanai nav nepieciešama)) izcils pumpu un dažādu citu sarkanumu aizmālēšanai - pirms dažām dienām mana kolēģe fantastiski ar to aizkrāsoja meitenei pusseju, kas bija sarkana no alerģijas. Rezultāts - izcils.
Šis tonis ir mani arī glābis, kad ārkārtīgi īsā laikā kadram ir bijis jāaizkrāso vairāki (pumpaini) puiši - ar tonālā otu pa visu seju - tonis piemērojas ādas krāsai un nomaskē nesmukumus, pūderis pa virsu un - varam filmēt!
Arī pārējie toņi ir ļoti labi - abi gaišākie lieliski maskē lokus zem acīm bāliem un ļoti bāliem cilvēkiem (vai, piemēram, ziemā), abi tumšākie - normālas un tumšākas ādas krāsas īpašniekiem (un vasarā).Korektors ir noturīgs, ražotājs pat apgalvo, ka izturēs peldēšanos un karstumu. Un man pat īpaši tam negribas iebilst. Ilgu mūžu korektoram!!!



LC Lip Rouge Mini-Palette

 

Toņi LC001 - LC008

Toņi LC009, LC010, LC149, LC152, LC142, LC153, LP653, LP694 (pēdējie divi - vienīgie perlamutra toņi paletē)

 LC Lip Rouge Mini-Palette
16 krāsu lūpu palete arī bija viens no maniem priekiem un acuraugiem filmas laikā. Labi, pietiekoši dažādi, "ejoši" toņi, jaucami savā starpā, tātad - daudz vairāk, nekā 16 - lielākā daļa, par laimi, matēti, perlamutrīgos vajadzības gadījumā piejaucot pie matētajiem, rezultātā ir perlamutrīgs vēlamais tonis. Pieņemami noturīgi, patīkami krēmīga tekstūra, bez smaržas. Vērtīga manta.

Dzīve bez krēmiem: desmitā diena jeb peace in mind, krīze nr.2 pārvarēta

Tātad, nedēļu esmu izturējusi, pat vairāk, joprojām turu buru augstu. Vai esmu dzīvojusi bez grēka? Hmmm, ne gluži.

Pirmdien, kad biju uzaicināta ciemos, mana pumpu situācija bija kritiska. Tik ļoti, ka paliku mājās, jo nebiju ar mieru tādā paskatā nekur rādīties, pat aizgrimēt tās šausmas nebija īsti iespējams. Tādēļ cīnījos ar viņām, cik spēju un tur man palīdzēja Himalaya Antiseptic Cream. It kā antiseptisks, tātad ne gluži krēms - bet krēms gan. Un vēl - trešdien - Rich Pure Luxury moisture leave-in kondicionieris, jo mati beidzot bija sašļukuši no nebalzamēšanas, nevis balzamēšanas, kā iepriekš.

Toties šobrīd, kad atkal dzīvoju bez balzamiem un krēmiem (tik cepu kūkas un mīcot to mīklu, kuras pamatsastāvdaļa ir sviests, tādēļ roku krēmu tiešām vairs nevajag), sejas āda izskatās aizvien labāk, jaunas pumpas īsti nemetas un daudz vieglāka ir cīņa par tīrām porām. Jāsāk domāt, ka regulāra krēmu lietošana nemaz nenāk par labu, ja tikai ādu pārāk nemoca - un tas jau sāk šķobīt manus skaistumkopšanas uzskatu pamatus.

Šobrīd seju ar ziepēm vairs gluži nemazgāju - vai nu ar tīru ūdeni, ja neesmu blandījusies pa pilsētu, vai ar jau pieminēto Neutrogena sejas mazgājamo, vai arī ar kādreiz, sensenos laikos uzdāvināto "ceru-beidzot-piebeigt-un-tikt-vaļā-uz-mūžu" Oriflame Grape antioxidant face wash, kurš bija aizceļojis uz dušu, lai ātrāk taptu piebeigts. Un jā, seju, protams, pēc mazgāšanas kādu laiku "pavelk", bet tas drīz pāriet.

Pāris reizes atkal esmu lietojusi arī tonālo krēmu (tāpat uz bāzes, tikai šoreiz tā vairs nenāk nost ar visu ādu), pēc nagu lakas ilgojos, bet šīs ilgas apspiežu, iegādājos jaunu smaržu iepakojumu veco vietā, bet tās pagaidām stāv uz plauktiņa nelietotas, tikai priecē acis.

Esmu atkal sagatavojusi bildītes par savas filmas kosmētiku (arī mākslīgajām asinīm un rētu pastu, uh!) tam pievērsīšos rīt. Un vēl - par vienu smuku vaigu sārtumu man būs, ko teikt.

Dzīve bez krēmiem: sestā diena "sausā" jeb on the verge of nervous breakdown

Attēls no Pedro Almodóvar filmas Mujeres al borde de un ataque de nervios (1988) (Women in the verge of nervous breakdown jeb - Sievietes uz nervu sabrukuma robežas, buuuurvīga filma, starp citu.)

Pēc aizvakardienas lielīšanās, ka "nav tik traki, kā biju domājusi", vakar no rīta bija tieši tik traki un vēl trakāk. Zvanīju mammai (cik oriģināli) un kaucu klausulē, ka jūku prātā. Seja svilst, savilkta, nevar pat kārtīgi pasmaidīt! Taču joprojām dzīvoju bez krēmiem (ja neskaita apavu krēmu. Neskaita taču?).

Vakarā gan pilnīgi neapzināti roka aizstiepās līdz Lee Stafford Poker Straight Shine serum (ļoti patīk, lieliski smaržo, ekonomisks līdz neprātam), iespieda plaukstā maza zirņa lieluma līdzekļa devu un iezieda matu galos. Un tad es sapratu, ko tās rokas bez manas ziņas dara, kārtīgi nolamājos, ielidināju serumu kaktā (piedod, draugs, nav tava vaina), no kura to izmakšķerēju tikai šodien. Bet tā kā tie bija tikai matu gali, ar kuriem viss jau iepriekš bija kārtībā un deva bija minimāla, nolēmu vairāk par to nesatraukties. Vecā labā aizmāršība. Kaut oficiāli jā, kāja ir paslīdējusi.

Bet šodien savai sejai aiztaupīju ziepju šausmas un noskrubēju to (skrubis nekur neiesūcas, tātad drīkst) un (ātri, ātri) notīrīju ar Neutrogena Visibly Clear Wash/Mask (arī ļoti patīk, sajūta, ka tiešām iztīra visu, kam tiek klāt). Seja, protams, joprojām kliedz pēc krēmiem, bet vairs ne tik traki un tā āda, kas nāk nost un vakar izskatījās šausmīgi briesmīgi, šodien izskatās mazliet mazāk briesmīgi.

Labā ziņa - pumpas, kuras vienas dzīvesveida izmaiņas dēļ, pāris mēnešus neliek mieru, turklāt pēdējās dienas uzvedas īpaši kaitinoši, lēnām sāk izžūt. Un gribas dzert ūdeni/tējas īpaši daudz.

Rokas joprojām jūtas aizkaitinātas, sausas, velkošas, taču ķermenis īsti vairs neniez, tik no apakšstilbiem gluži vai smiltis birst.

Tātad - dzīva, turklāt, krīze, šķiet, ir pārvarēta.

Dzīve bez krēmiem: vēl dzīva

Tāda es izskatīšos pēc neēļas? Avots - google.

 

 

J.: Kā var atšķirt sievietes datoru no vīrieša datora?
A.: Pele nev iekrēmota.

Nestāstīšu, kā tik zemu kritu, bet skarbā patiesība ir tāda: jau ceturto dienu dzīvoju bez sejas/ķermeņa/pēdu/elkoņu/utt utjpr krēmiem un vēl dažiem kosmētiskiem pričendāļiem. Labprātīgi.

Otrdien vakarā iegāju vannā ar Stendera vannas bumbu "sniega pika" vai kaut kā tamlīdzīgi, kas ādu mitrina/baro un ko nebūtu vēlams uzreiz mazgāt nost (starp citu, man ļoti patika, laimīga biju es, mans deguns - smaržo fantastiski - un arī mana āda - labi paēdināta). Trešdien no rīta nomazgāju seju ar tīru ūdeni, izpucēju zobus un ar interesanta eksperimenta plānu - aidā dzīvē.

Plānā ietilpst nenoteiktu laiku, bet ne mazāk kā nedēļu, atteikties no jebkādiem krēmiem, balzamiem, maskām - visa, kas ādā iesūcas, kā arī smaržām un nagulakām, tāpat arī kārtīgi ierobežot dekoratīvo kosmētiku.
Šobrīd mazgājos diezgan brutāli - seju ar Stendera zelta ziepēm, pārējo - ar, hmmm, šķiet, jau minētā Stendera dzērveņu ziepēm. (Pilnīgs stenders!!!) Un vēl matus un zobus, protams, arīdzan.

Seja, jāatzīst, šīs mocības nepārcieš pārāk labi - tā kā no apmēram 16 gadu vecuma bez sejas krēma nedzīvoju, viņa kliedz visvarāk.Par laimi, tā kā mana āda ir vairāk taukaina, pāris stundas pēc sejas mazgāšanas tā tik ļoti vairs nevelk.
Taču ceturtdien no rīta bija jāgrimē - un grimētājai goda un cieņas jautājums ir būt kaut mazliet uzkrāsotai. Zem grima vajadzīgs krēms, bet tas nav atļauts. Ko nu? Nolēmu, ka bāze mani glābs. Sākumā, protams, izskatījās pieņemami, bet pēc četrām stundām āda, kas apakšā zem bāzes, tonālā krēma un pūdera bija sausa un dažās vietās viegli plēkšņojās, demonstratīvi izrādīja savu nepatiku un izskatījās sliktāk, nekā būtu bez aizkrāsojamā materiāla. Tagad staigāju bez grima, tātad daudzkrāsaina, bet vismaz ne tik ļoti uzskatāmi reljefa.

Lūpas, kuras esmu galīgi izlaidusi, ziežoties ar lūpu balzamu rītā un vakarā, ziemā un vasarā, protams, arī nosprieda, ka šitāda dzīve viņām galīgi nepatīk un tagad sūrst un izskatās pēc nomizota, apžuvuša apelsīna. Vēl mazliet un sāks plaisāt.

Rokas parasti nemēdzu īpaši iekrēmot, tomēr acīmredzot ierastā sejas/ķermeņa krēmu deva ir bijusi draudzīga arī tām - šobrīd atsevišķās vietās ir balti, sausi apgabali un pirkst plaukstas pusē pastiprināti vertikāli krunkaini.

Ķermenis, kamēr vēl uz to labdabīgi iedarbojās atmiņas no vannas bumbas, uzvedās godīgi, tad - normāli, bet vakar, tas ir, trešajā "sausajā" dienā, sāka niezēt. Ārkārtīgi nepatīkami, taču pēc pirmdienas piedzīvojuma: latekss+ bēbīšu eļļa = vājprātīga, paniku izraisoša nieze uz sejas - nav nemaz tiiiik traki.

Matos balzamu regulāri nelieku jau vismaz mēnesi, jo tie bija sākuši spēli "pieplaksim pie galvas un izliksimies, ka mūsu nav" - bet reižu pa reizei gribas tos palutināt, tomēr tur vismazāk jūtams mans eksperiments. Pat tas, ka ne lietoju nekādus "sacirtosim" vai "varbūt šodien iztaisnojam?" līdzekļus, nav jūtams, jo arī tos lietojot, rezultāts bija tieši tikpat neprognozējams kā bez tiem.

Savukārt atteikšanos no dezodoranta es ceturtdien smagi nožēloju, jo strādāju ļoti labi apkurinātās telpās un svīdu, ai, kā svīdu. Ceru, ka tagad par mani neklīdīs leģendas, kā par smirdošo grimētāju, jo manos plānos ir radīt citādākas leģendas par sevi (kā slaveno "mūžam sēdošo"grimētāju - bet pie tā arī ir kārtīgi jāpiestrādā).

Smaržas, arī man ārkārtīgi ierasta lieta jau kopš tīņu gadiem, ir pārciešams (pagaidu -jā, pavisam - nekad!) zaudējums, nagu lakas gribas tieši tapēc, ka nevar.

Kopumā nav tik traki, kā biju gaidījusi. Iztēlē jau sevi ap šo laiku skatīju viegli pusjukuši, taču ir sasniegta tikai nedaudz nervozā stadija. Hmm, tad jau redzēšu, kā ies tālāk.

Izlaiduma gads, Dzintars, vol.2

Šeit - dekoratīvā kosmētika.

 

 

 





Melna, plūmju toņa, tumši zila skropstu tuša



Be Trendy superpagarinoša un apjomu palielinoša skropstu tuša, melna, plūmju tonis , tumši zila- pagarinoša - jā, apjomu palielinoša - nedaudz. Gumijas birstīte mani priecē - tās man patīk labāk par vecā stila birstītēm, garākie sariņi izkārtoti trīsstūra formā - tas tā , manuprāt stilam, funkcionālu jēgu no tā neredzu, bet varbūt ir. Kopš maija pat nemēģina saķept, birstītes galā kunkuļu nav - to nav vispār. Kvalitāte ļoti pieņemama. Vienīgais mīnuss - ne tumši zilā, nedz plūmju krāsas tuša īsti nav redzamas kā krāsainas. Jauki, ka jauniešiem domātais produkts nav kliedzoši bezgaumīgā tonī, tomēr varēja būt košāks. Un noformējums, lai gan man īsti neiet pie sirds, ir piemērots tīņu auditorijai, popsīgs, mirdzošs.

 



Hit lūpu spīdums, Actual higiēniskais lūpu balzams, Be Trendy vaigu sārtums

 



Persiku toņa un vēsi rozā lūpu spīdums

 

Hit mirdzošs lūpu spīdums, man tikuši divi no vairākiem toņiem - persiku un vēsi rozā - arī domāts jauniešu auditorijai, tādēļ drīkstētu mirdzēt, cik vien tīk. Tomēr mirdzumu līmenis saglabāts saprātīgs, kas man (un kinokamerai) liekas patīkami. Diezgan ļoti lipīgs, bet ar šo netikumu sirgst 99,9% lūpu spīdumu.

Katrs tonis ir atradis savu filmas varoni un laimīgi uz šo meiteņu lūpām arī bija sastopams.

 

Actual lūpu balzams ir mans prieks un acuraugs, glīti iepakots, labi strādājošs, bez krāsas. Visu laiku domāju, ka arī bez smaržas, bet tikko izlasīju, ka ar vieglu augļu un karameļu aromātu. Un ir gan, tiešām, smaržo, ļoti diskrēti, bet garšīgi! Uz galvenās aktrises lūpām atrodams katrā kadrā - un ļoti bieži arī pārējo meiteņu smaidos. Man tika piešķirti divi, viens izlietots līdz pēdējam, otram filmas vidū izdevās paslēpties un atrasties tikai atkal uz beigām, tikai tādēļ kaut kas vēl ir izdzīvojis.

Be Trendy krēmveida vaigu sārtums (persiku tonis T2) pirmoreiz ieraugot, uzreiz sapriecājos, iegādājos pati sev, bet ar skumjām konsatatēju, ka šis nav Dzintara veiksmīgākais produkts. Uzlieku - un pēc brīža jau vairs neredzu. Diemžēl arī pēc atkārtotām, cerību pilnām pārbaudēm sapratu, ka man ar šo produktu saskaņas nav.

 

 

Gan augšējā attēlā, gan šeit no kreisās puses toņu numuri: T1, T2, T30, T9, T4, T13, T28

 

Be Trendy lūpu krāsa

7gb manā grima somā, sākot ar gaiši vēsi rozā, beidzot ar piesātināti silti tumši sarkanu arī bieži noder. Visām ir viegli mirdzumi, neviena nav pārāk sedzoša - bet uzskatu, ka jauniešu līnijai ļoti piemēroti. Noturība gan varēja būt labāka, bet kopumā esmu apmierināta ar šo produktu. Visi rozīgie ir aktīvi filmējušies daudzās dažādās ainās, sarkanais ir parādījies vien pāris reizes - uz vienas satriecošas rudmates un vienas droši-izmēģini-uz-manis-vistrakākos-grimus varones lūpām.

 

Be Trendy mirdzošās birstošās ēnas, toņi no kreisās: T3 sudrabs, T7 rozā pērle, T2 persiku tonis

 

T3 sudrabs, T2 persiku tonis, T7 rozā pērle

 

Be Trendy mirdzošās birstošās ēnas (toņi: T3 sudrabs, T7 rozā pērle, T2 persiku tonis), savukārt pēc filmas beigām ar prieku iekrāmētu savā personīgajā grima koferī. Tās itin labi (īpaši rozā pērle) sacenšas ar citiem manā īpašumā esošajiem stārpūderiem. Sudrabs un persiks ir ar lielākiem mirdzumu gabaliem, ja tā var teikt, pērle - smalkāka - bet visi ļoti glīti un ejoši toņi. Tīņu disenei - perfekti, profesionālam grimētājam - absolūti noderīgi.

 

Man prieks, ka pateicoties filmai + Dzintaram pamēģināju lietas, ko visdrīzāk nebūtu pati iegādājusies - un arī citi uzzināja par dažādām jaukām lietām un zinu, ka ir arī šo to iegādājušies.

Īsāk sakot - ļoti patīkams pārsteigums!



Izlaiduma gads, Dzintars, vol.1

Kā tas mēdz bieži būt, pašmāju lietas reizēm neliekas tik labas, cik ārzemju - šķiet, šis ieradums ir saglabājies vēl no padomju laika.
Tādēļ mans (pilnīgi noteikti klātesošais, taču ne vētrainais) prieks par palīdzīgo roku, ko sniedza mūsu pašu "Dzintars", sākumā nebija milzīgs, taču šobrīd, kad filmas ir uzfilmēta, ar prieku paziņoju, ka par šo roku esmu ārkārtīgi pateicīga. Un man neviens nav licis/lūdzis/draudzīgi pavēlējis to sacīt.

Visupirms foto ar to, kas šai filmai izmantots vismazāk (piedošanu par kvalitāti, bet tā kā šis raksts man padomā jau ir krietni sen, tad toreiz arī daudz ko sabildēju, taču tagad negribu pārfotografēt, jo no lielas līdziņemšanas iepakojumi vairs neizskatās tik glīti, lai arī baltais balanss attēlos būtu daudz baudāmāks):

Filmēšanas sākums bija maijā, tādēļ višlistē tika iekļauts saules aizsargbalzams ("Jūrmala", ūdensizturīgs, nesatur alergēnus, ar aizsargfaktoru 30, UVA+UVB) un balzams pret apdegumiem pēc sauļošanās ("Jūrmala", pasargā no apdeguma sekām pēc sauļošanās vai solārijā, nesatur alergēnus). Nekāda niknā saule negadījās, tādēļ šie krēmi palika gandrīz neskarti. Taču varu apgalvot, ka šie abi ir ļoti noderīgi līdzekļi - kas ir pārbaudīts citā filmēšanā mēneša garumā, arī maijā/jūnijā, kad saulīte visniknākā - un jūras krastā ( pirmajā rakstā minētais My Way Jūrkalnē) - kur apsvilināties ir vēl vieglāk. Tur pēc pirmās dienas, kad visi nāca ar sarkanām sejām, patērējām lielus Dzintara saules (pirms un pēc) daudzumus un vairs ar sekām nenācās cīnīties.
"Pirms" balzams: tekstūra viegli pabieza, gluda, izteikta, taču ne nepatīkama smarža.
"Pēc" balzams: tekstūra kā 12% krējumam, arī ar izteiktu smaržu. Manuprāt, patīkamu.

Šampūns un balzams (Kredo Natur aroma, jebkura tipa matiem ar apelsīnu eļļu) lietoti vienreiz, filmas dušas ainā, galvenā varone bija apmierināta, es arī - viņas īpašie, burvīgi cirtotie mati ne pēc visiem šampūniem/balzamiem izskatās tā, kā man vajag, bet pēc šiem bija ļoti pareizā kondīcijā. Pati esmu mēģinājusi Dzintara alus šampūnu (vecāku mājās aizņēmusies no tēta krājumiem), man patika.
Šampūns ir fantastiski smaržīgs, balzamam aromāts viegli mulsinošs, bet parasti jau šie aromāti izskalojas (reizēm diemžēl, reizēm par laimi) un mati vienkārši smaržo pēc matiem.

 

 

"Sea Secrets"jūras kalogēna intensīvi mitrinošais roku krēms jebkura tipa ādai (kā apgalvots, mitrina 24 stundas) tika lietots bieži un joprojām beigas vēl nav redzamas. Tātad ekonomisks - kas ir labi, jo, cik atceros, Sea Secrets līnija nav no tām lētākajām. Bet, pelnīti.

Tekstūra arī ap 12% krējuma pašķidrumu, smaržā - svaiga. Man un citiem patīk. Tika lietots aktieru un filmēšanas grupas labsajūtai un roku skaistumam kadrā un ārpus tā.

 

Kredo Natur sejas un ķermeņa jogurts jebkura tipa ādai ar smiltsērkšķu eļļu bija absolūtais aktieru favorīts. Ja es nepieskatītu, jau sen būtu iztīrīts līdz dibenam - vai izēsts ar karotīti, jo arī fantastiski smaržo - svaigi, mazliet pēc bumbieru sidra (no manas vētrainās jaunības laikiem). Apetītelīgā maigi dzeltenoranžā krāsa un bieza, vijīga jogurta konsistence efektu tikai pastiprina. Tika lietots gan sejai zem grima, gan citām ķermeņa daļām, kas vēlas tikt mitrinātas. Šī bundža pēc pēdējā kadra aizceļoja pie galvenās lomas atveidotājas Ingas Alsiņas, kura bija vislielākais šī krēma fans.

Kredo Natur intensīvi mitrinošs krēms sausai sejas un kakla ādai ir labi piemērots mitrināšanai pirms grima uzklāšanas. Tas vienkārši ir klasisks, bieži lietots produkts manā un citu grimētāju darbā arī ārpus filmēšanām - stabila vērtība. Nedaudz biezāks, kā no mitrinoša krēma varētu gaidīt, ar smaržu, kas nedaudz atgādina Madaras krēmus (tomēr šī man patīk labāk). Nedraudzējas ar Avon tonālo. Bet ar to nedraudzējas gandrīz vispār nekas, tā ka tas tomēr nav arguments. Arī šis krēms neizdzīvoja līdz filmas beigām, jo tika aktīvi lietots.

Sea Secrets Jūras kalogēna toniks acu un lūpu dekoratīvās kosmētikas noņemšanai - bez smaržas un krāsas. Par spīti tam, ka nesatur eļļas, nav "skrāpējošs", kā mēdz būt citi līdzīgi produkti (šī "skrāpēšana" man ir ļoti liels un svarīgs atskaites punkts attiecībā uz kosmētikas noņēmējiem). Ir visas iespējas kļūt par klasisku produktu.

Arī ekonomisks: 8 mēneši + ļoti daudz cilvēku + tikai viena pudelīte = precīzi pietiek, šobrīd pudelītē ir atlikusi apmēram pustējkarote produkta.

Esmu nez kā iemanījusies iedauzīt metāla vāciņu. Tas, savukārt, ir mans īpašais talants:)

Kredo Natur nagu lakas noņemšanas šķidrums ar vitamīniem un smiltsērkšķu eļļu, bez acetona - ož gan pēc acetona, bet sastāvā tā tiešām nav. Savu darbu izdara absolūti pieklājīgi.

 

Ja es liktu zvaigznītes, par visiem produktiem kopā būtu 4,5 no 5 iespējamām.

"Izlaiduma gads", vol.1

Jau iepriekš minēju, ka pagājušogad tiku pie savas pirmās "lielās" filmas kā galvenā grimētāja.  Tā ir režisora Andra Gaujas pirmā spēlfilma "Izlaiduma gads". Stāsts - par jaunu skolotāju, kura sāk mācību gadu jaunā skolā, ar smagu audzināmo klasi, plus vēl svaigas ģimenes problēmas. Labā ziņa - ar klasi viņa sadraudzējas. Sliktā - pat pārāk sadraudzējas.

Lūk, tīzeris (no vārda "tease" - ķircināt):

Oficiālā mājaslapa:

http://www.izlaidumagads.lv/

Un Facebook, Draugiem.lv lapas, kur vislabāk var redzēt, ar ko tad mēs tur īsti nodarbojamies:

http://www.facebook.com/izlaidumagads

http://www.draugiem.lv/izlaidumagads/

No 2012.gada maija vidus līdz šī janvāra beigām, tātad, astoņarpus mēnešus šī filma tika pa mazākiem un lielākiem gabaliņiem lēnām filmēta. Bija 3 ārzemju ceļojumi (Parīze, Magnitagorska, Daugavpils), būšanas, nebūšanas (Parīzē metro pazaudēju savu grima koferi + otas = grimētājs trakonamā/bankrotējis - bet beigās atguvu, 500Ls sods režisoram par rāciju neatļautu lietošanu, sabuktēts pilnīgi jauna BMV jumts utt utjpr)puņķi, asaras, alkohols, bezmiegs, pilnīgs pagurums un pilnīga atdošanās un saplūsme ar filmu - es pat nomainīju savu facebook'a statusu uz "precējusies ar Izlaiduma gadu".

Filmas savu grimētājus apgādā ar kosmētiku, tādēļ savējā netiek lietota. Bet mūsu filma, diemžēl, kā daudz kas mūsdienās, bija bezbudžeta/mazbudžeta, tādēļ meklējām producenti meklēja, kā ar mazākiem zaudējumiem iegūt maksimālu efektu.
Daudz ko iegādājos ļoti lētu (Flormar, Essence), šo to piemetu no saviem krājumiem, no kuriem gribēju ātrāk tikti vaļā (jo esmu taupīga meitene, tādēļ laukā mest vēl derīgus produktus negribas) (Avon, viltots MAC), bet visvairāk dabūjām no sponsoriem - Dzintara, kas piešķīra ļoti daudz produktu pilnīgi par brīvu - un Kryolan, kas filmai vajadzīgajiem produktiem deva lielu atlaidi. Abiem pēdējiem par to laipnību esmu ļoti pateicīga, jo viņu devumi man ārkārtīgi palīdzēja darbā, nesagraujot filmas budžetu. Paldies, paldies, paldies!

Stīna, grims. The beginning. (Nav obligāti jālasa)

Labdien, mani sauc Stīna Skulme un es esmu blogatkarīgā. Šis ir mans trešais.

Un vēl es esmu grimētāja. Un pļāpīga grimētāja + aizrautīga blogere = smukumblogs. (Par kļūdu nosaukumā - oh vietā o zinu - bet, kad taisīju pirmo blogu o my, vēl nezināju. Bet nekļūdās tikai tas, kurš nedara/ir miris, tādēļ savu kļūdu ar lepnumu nesu tālāk.)

Te man dažādi plāni, tad jau redzēsim, kā tie piepildīsies - bet galvenokārt, gribu pastāstīt un atrādīt, ko lietoju sava un citu smukuma uzturēšanai un vairošanai. Man ļoti patīk un iedvesmo citi smukumblogi, tapēc mēģināšu iedvesmot tālāk!

Bet kas es esmu un kā līdz tam nokļuvu?

2010. gada septembrī sāku ar Starptautisko Grima mākslas skolu. Iepatikās. Tad sāku apmeklēt arī Imidža skolā "Unastyle" vizāžistu kursus. Pēc gada biju jau divu valsts izsniegtu sudrabkrāsas vāciņu īpašniece, vienos rakstīts "profesionālā izglītība: grimētājs", otros "vizāžists". Paralēli jau cīnijos par trešajiem, tikai ar ierakstu "frizieris",to arī turpat "Unastyle". Ieguvu arī tos.

Un tas viss - lai tikai varētu dzīvot kino! Mana lielā atkarība (izņemot cepumus "Svetlana") ir kino. Protams, skatīties, bet arī tur strādāt, darīt vienalga ko, tikai elpot kinogaisu. Ar darbu, pareizo attieksmi un, jāatzīst, arī pazīšanos, tiku pie savas pirmās "lielās" (pilnmetrāžas) filmas "My Way" (2011), kas tika filmēta Jūrkalnes stāvkrastā. Gandrīz četras nedēļas pa 12-14 stundām dienā, 1 brīvdiena nedēļā, mākslīgās asinis līst un kosmētiskie netīrumi šķīst - brīnišķīgi! Lai gan biju tikai asistents - ar kaut ko taču ir jāsāk! To, ka būt tikai asistentam ir ļoti patīkami uzzināju pagājušogad, kad tiku pie savas pirmās "lielās" filmas kā galvenā grimētāja. Traka galvas lauzīšana, rakšanās papīros un plānošana. Bet gandarījums par paveikto - vēl lielāks. Tāpat, protams, arī uztraukums par to, kā rudenī viss izskatīsies uz Forum Cinemas vislielākās zāles vislielākā ekrāna. Bet līdz tam vēl tālu.

Jāatzīst,
1)ar kinogaisu saslimu jau agrāk, Latvijas Kultūras akadēmijā (jā, man ir arī bakalaura grāds mākslā ar specializāciju TV/video operators), operējot, mazliet pamācījos rakstīt scenārijus un spaidu kārtā sanāca arī parežisēt (to gan vairs nē, lūdzu!), palīdzēju saviem operatorkursabiedriem kā kostīmi un māksla (cilvēks/departaments, kas rūpējas lai laukumā visi būtu smuki saģērbti un lai pats laukums būtu smuki saģērbts/izkārtots/izkrāsots/ar pareizajām lietām/pareizajās krāsās). Un to mācēju tādēļ, ka vēl pirms akadēmijas pabeidzu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu (agrāk pazīstamu kā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu), apģērbu dizaina nodaļu. Tātad atkal pāris valsts izdotu papīru cietos vākos, kas apliecina dažādas vizuāli praktiskas prasmes, kas, jāatzīst, manā grimētājas ceļā ir tikai palīdzējušas.

2)grimēju ne tikai kino, jo tā Latvijā diemžēl nav tik daudz, lai viss tiktu man. Ir fotografēšanas (man riebjas vārds fotosesija, ja to lietoju, tad nošaujiet mani), palaikam līgaviņas, palaikam pucētieskāras meitenes, reizēm reklāmas foto/video, reizēm citi ar grimu un citām lietām, ko protu, saistīti, grūti precīzi definējami darbiņi. Ir sanācis pastrādāt arī šovos un pāris reižu arī žurnāliem. Un gala beigās, esmu grima un modes vēstures, kā arī bodyart pasniedzēja savā pirmajā grimskolā!

Tātad, varu oficiāli sevi apsveikt ar šī bloga pirmā ieraksta iziešanu tautās!